Pērnavas iela līdz pat 2.pasaules karam bija miesta un pilsētas galvenā iela Salacas labajā krastā. Tā sākās pie pārceltuves upes labajā krastā un, aizvijoties garām Pikšes krogam, Pāles krogam, pamatskolas ēkām un pareizticīgo baznīcai, turpinājās līdz Salacas pagasta robežai Ainažu galā.
Skats uz Pērnava ielu no pareizticīgo baznīcas torņa virzienā uz upi. Kreisajā pusē – Pāles krogs, kas tolaik piederēja Salacas jūrmalas zvejnieku aroda biedrībai, kam ēkas ziemeļu galā bija izbūvēta nēģu ceptuve. Labajā pusē – Pikšes krogs jeb traktieris, priekšplānā uz zemes strīpā sarindoti nēģu puņģi (murdi).1920.gadi.
Pikšes krogs jeb traktieris Pērnavas ielā 1 blakus pārceltuvei. 1920.gadi. Pikšes krogā 1957.gadā filmēja dažas Rīgas kinostudijas mākslas filmas „Nauris” kroga ainas. Drīz pēc tam senatnīgā ēka nojaukta. Saglabājies vien krogam piederīgais šķūnis.
Ugunsdzēsēju gājiens pa Pērnavas ielu pie Pāles kroga. 1920.gadi. Pāles krogs ir viena no vecākajām ēkām pilsētā un redzama jau J.K.Broces 1789.gada zīmējumā. Šī vienstāvu mūra celtne, kas saglabājusies no 18.gadsimta, pārbūvēta tikai pēc 1930.gada, kad to no Salacas jūrmalas zvejnieku aroda biedrības nopirka Irma Birzgale.
Pāles kroga ēka pēc 1930.gada, kad, pārbūvējot dienvidu galu par divstāvu dzīvojamo ēku un veikalu, tikai ziemeļu gals saglabāja sākotnējo senatnīgo apjomu ar zemu divslīpju jumtu un biezām mūra sienām. Jaunajā krogus daļā atradās Birzgaļu pārtikas preču veikals un Maurīšu gaļas un desu tirgotava.
Šajā attēlā tuvplānā redzama Pāles kroga jaunā daļa jeb Birzgaļa tirgotava, kamēr 2.plānā saskatāma koka ēka ar dakstiņu jumtu. Nav skaidri zināms, kas tajā atradies pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, bet padomju gados un līdz pat 2015.gadam šeit darbojās plaši pazīstamais un iecienītais restorāns “Pie Bocmaņa”. Foto 1937.gads.
Tieši pretī – uzņēmēja Mārtiņa Pikšes ap 1939.gadu celtā viesnīca Pērnavas ielā 3, kur padomju gados atradās gan viesnīca, gan tolaik populārais tā sauktais kultūrpreču veikals, kurā varēja nopirkt gan rakstāmpiederumus un rotaļlietas, gan sporta preces un sadzīves tehniku. Kreisajā stūrī pretī viesnīcai – ēdnīca, tautā saukta par “zaļo vardi”, vēlāk kafejnīca “Pie bocmaņa”. 1960.gadi.
Pienotava – vienstāvu akmens mūra ēka un slita zirgu piesiešanai. Pienotava atradās iepretī Pāles krogam, taču ne pašā ielas malā, tādēļ priekšplānā vēl atradās vieta nelielai tirgotavai. Laikā, kad tapusi fotogrāfija, tajā saimniekoja K.Ampermanis. Vēlāk – Krauklis. 1920.gadi.
Pamatskolas ēka Pērnavas ielā 5. Iespējams, līdzīgi kā Pāles krogs, šī varētu būt tā skolas ēka, kas attēlota J.K.Broces 1780.gada zīmējumā. Tā izmantota skolas vajadzībām līdz pat 1963.gadam. Šobrīd Pērnavas iela 11. 1960.gadi.
6-klasīgā pamatskolas ēka, kas celta cara laikos kā robežsargu virsnieku dzīvokļu māja. Pērnavas iela 7 (tagad Nr.17) Ēku, cik zināms, cēlusi valsts, bet materiālus devis Svētciema muižas barons Fēgezaks. Skolai tā izmantota no 1920.gada līdz 1960.gadu pirmajai pusei, Pēc tam iekārtota dzīvokļiem. 1960.gadu 1.puse.
Uz Pērnavas ielas pēckara gados tika iekārtoti tā saukti Varoņu kapi jeb Lielā Tēvijas karā kritušo kapi. Katru rudeni 1.septembrī, uzsākot skolas gaitas, visa Salacgrīvas vidusskola devās gājienā cauri pilsētai un apstājās pie Varoņu kapiem, lai tur noliktu ziedus. Ļaužu mutēs gan ir dzīvs cits stāsts par to, kā karavīri kļuva par varoņiem. Īsinādami laiku, jo Salacgrīvā nekādas kaujas nenotika, viņi uzlauza Salacgrīvas aptieku, nozaga tehnisko spirtu un, to dzerdami, saindējās, kādēļ arī nonāca kapos. Foto 1960.gadu 1.puse.
Kopš 1986.gadā Varoņu kapi ieguva jaunu, daudz monumentālāku formu. Memoriāla autore ir tēlniece Leva Novožeņeca, arhitekts J.Pētersons. Atjaunotajā Latvijā to sauc par pieminekli 2.pasaules karā kritušajiem un jūras dzelmē bojā gājušajiem. Tautā –ari par Salacgrīvas Mildu. 1988.g.
