Piekrastes zonā izvērsa pasīvo zveju, tas ir, lietoja stacionāros zvejas rīkus – lielos murdus un stāvvadus.. ..Izvietot stāvvadus gar Baltijas jūras krastiem neuzdrošinājās, piemērotāks bija Rīgas jūras līcis. Pirmie mēģinājumi zvejai ar stāvvadiem datējami ar 1946. gadu, ar kuriem izcēla 74,5 cnt reņģu….

“Zvejnieka Darbs”, 1940. g. Nr. 8.:
Daudzsološs likās tralis…. Zveja ar trali… notiek, piestiprinot laivai velkamo vadu un braucot ar laivu uz priekšu. Tādējādi atkrīt vada biežā izmešana un vilkšana laivā. Tralēšana ir visvairāk mehanizētais zvejas veids… Ja uznāk vētra, zvejai iemestie tīkli un āķi bieži jāatstāj jūrā un tie iet zudumā. Lielākie traļi nepārtrauc tralēšanas darbu tad, kad… vējš ir vairākas balles stiprs, Vēl viena priekšrocība: tikko ķertas un ieledotas zivis ir daudz garšīgākas un ilgāk uzglabājamas….
Tralēšanai bija vajadzīgi lielāki kuģi, apmācīti speciālisti un, protams, paši traļi, kam vairs nederēja linu vai kokvilnas linums, vajadzīgs bija kaprona diegs….
1953. gadā Latvijā sākās gatavošanās okeānzvejai. Kā piemērotākos izvēlējās driftertīklus. Par kuģošanai derīgu tika atzīts vidējais traleris VZT-332. 1960. gadu sākumā, meklējot lētākus zivju ieguves paņēmienus, siļķu zvejai pielāgoja traļus…..
A. Uralietis. Īpaša kaluma ļaudis. R., 1986.