No senseniem laikiem vietējo ļaužu dzīve Salacgrīvā, Kuivižos un Ainažos ir bijusi saistīta ar Baltijas jūru un tām iespējām, ko jūra piedāvā. No paaudzes paaudzē te iztiku sev un ģimenei pelnīja galvenokārt ar jūru saistītās profesijās un amatos nodarbinātie. Ne pirmās Latvijas brīvvalsts, ne padomju laikos būtiskas izmaiņas saistībā ar profesijas izvēli nenotika. Toties pakāpeniski ar laiku mainījās zivju apstrādes metodes. Fotogrāfijās aplūkojami pirmajos pēckara gados vēl izmantotie, Vidzemes jūrmalai raksturīgie vienkāršie un senatnīgie, bet asprātīgie svaigo zivju apstrādes paņēmieni, kuros dominē roku darbs. Pamazām pieauga apjomi un zivju pārstrāde kļuva rūpnieciska. Tomēr arī te neiztika bez roku darba.