Laikā starp abiem pasaules kariem daudzās Eiropas valstīs darbojās spēcīgas pusmilitāras organizācijas. Izņēmums nebija arī Baltijas jūras austrumu reģiona jaunās valstis; gan Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, gan Latvijā izveidojās šādas lielas un ietekmīgas organizācijas. Aizsargu organizācija bija lielākā sabiedriskā masu organizācija Latvijā, kura aktīvi darbojās militārā, politiskā un ideoloģiskā jomā. Latviešu tautas vēsturiskajā atmiņā aizsargi ir palikuši kā neatkarības un dzimtenes mīlestības simbols, kā kārtības un patiesa latviskuma iemiesojums.
Aizsargu organizācija sāka veidoties brīvības cīņu laikā 1919.g, kad viņu uzdevums bija palīdzēt nacionālajai armijai nodrošināt tās aizmuguri pret sarkanajiem partizāniem, bermontiešiem un apkarot kriminālelementus....Beidzoties karastāvoklim, 1921.gadā tika atcelts klaušu dienests un aizsargi kļuva par brīvprātīgu organizāciju, kurā uzņēma valstiski domājošas personas.
Latvijā organizācijas pamatvienība bija aizsargu nodaļa, kas darbojās pagastā vai apdzīvotā vienībā. Nodaļas grupējās rotās un bataljonos, kuri noteikta apriņķa robežās veidoja aizsargu pulku. Latvijā pavisam bija 19 aizsargu pulki.
Aizsargi bija priviliģēta organizācija, jo tikai aizsargiem bija tiesības pildīt arī policijas funkcijas, nēsāt ieročus un vajadzības gadījumā tos likt lietā. Iestājoties organizācijā, katrs aizsargs zvērēja sargāt gan Latvijas neatkarību, gan tās demokrātisko iekārtu. Organizācijas devīze bija „Visu par Latviju!”. Aizsargi veica arī plašu kultūras darbu, galvenokārt laukos. Taču šis darbs bija brīvprātīgs...un aizsargu tiešajos pienākumos neietilpa.*
*20.gadsimta Latvijas vēsture. II sējums. Neatkarīgā valsts. 1918 – 1940. R.,2003.
1936.g.29.maijā, Nr.22 ,„Limbažu Vēstnesis”:
Jauna aizsargu nodaļa. Pie Salacgrīvas pilsētas aizsargu nodaļas nodibināta un svētdien 24.maijā iesvētīta jūras aizsargu grupa. Jaunie aizsargi nodeva arī svinīgo solījumu. Iesvētīšana notika evaņģēliski luteriskajā baznīcā plkst.10.30. Pēc tam aizsargu parāde un svinīgā solījuma nodošana Vienības laukumā, kurai sekoja jūrnieku parāde, kopējas pusdienas un referāts.
„Limbažu Vēstnesis” 1936.g.5.jūnijā:
Motorlaiva „Uzticība”
Kā jau ziņots, svētdien 24.maijā Salacgrīvā iesvētīja jūras aizsargu grupu. Jaunā grupa no sava labvēļa Roberta Bērziņa” saņēma kā dāvanu skaistu motorlaivu. Pēc svinīgā solījuma parakstīšanas aizsargi ar viesiem ieradās upmalā pie jaunās motorlaivas, kur notika tās kristības. Kristības izdarīja aizsargu štāba priekšnieks pulkvedis Zālītis pārsitot uz laivas gala pudeli vīna, nosaucot motorlaiva par „Uzticība”. Kristībām sekoja jūrnieku parāde. Jaunā jūrnieku aizsargu vienība savā motorlaivā izbrauca jūrā. Tai sekoja visi Salacgrīvā atrodošie velkoņi un motorlaivas un atgriezās ostā tikai pēc pāris stundām.
“Limbažu Vēstnesis” 1936.gada 10.janvārī:
Eglīte trūcīgiem bērniem. Svētdien, 5.janvārī, Salacgrīvas Saviesīgajā biedrībā kopēju eglīti apkārtnes trūcīgiem bērniem sarīkoja Salacgrīvas pilsētas aizsardzes un aizsargi, Salacgrīvas mazpulks un Salacas jūrmalas zvejnieki. Uz eglīti ieradušies ļoti daudz bērni no plašas apkārtnes...Tad ieradās Ziemassvētku vecīši ar saviem palīgiem rūķīšiem, un izdalīja bērniem dāvanas. Vispirms izdalīja aizsargu ziedotās un savāktās dāvanas pilsētas trūcīgiem bērniem un jāsaka, ka tās bija sevišķi bagātīgas. Par to pateicība turīgākiem pilsoņiem, kas viņas ziedojuši. Tālāk dāvanas saņēma mazpulks un pēc tam plašā zvejnieku „jaunā paaudze”.
Kad Ziemassvētku vecīša maisi un kurvji bija tukši, tad sākās priecīgo bērnu „dejas” un rotaļas, kas turpinājās vairāk stundas un visi šķīrās ar īstu svētku sajūtu.
1935.gada 13.decembrī “Limbažu Vēstnesis”:
Aizsargu vakarēšana
Sestdienas vakarā Saviesīgās biedrības telpās kuplā skaitā pulcējās plašā aizsargu saime ar dažiem viesiem uz vakarēšanu. Tur redzama gandrīz visa Salacgrīvas inteliģence, jo maz Salacgrīvā ir tādu sabiedrisku darbinieku, kas nebūtu aizsargu organizācijā.
Vakarēšanu atklāja nodaļas priekšnieks Blumbergs. Pēc tam aizsargs agronoms Kalniņš referēja par lopkopību. Pēc tam aizsargu saime pakavējās pie labi klāta tējas galda. Maltītes laikā aizsargs A.Ozols skaistā runā salīdzināja mūsu senču vakarēšanu ar tagadējo, un aizsardzes uzveda A.Brigaderes lugu „Čaukstenes”. To labi iestudējusi aizsargu pulka priekšniece S.Roska kundze. Vakars noslēdzās ar deju.
