Atpakaļ
Muzikanti. Līdz 1940. gadam
Vispopulārākie muzicēšanas veids - lauku kapelas.
1939.gadā nodibinājās aizsargu koris ar 50 dziedātājiem. Kori vadīja skolas pārzinis Verners Eidemanis.
1939.gada 7.aprīlī ”Limbažu Vēstnesis”:
Labi izdevies koncerts
Pūpolu svētdienā Lielsalacas ev.-lut.baznīcā notika koncerts, kura atlikumu paredzēts izlietot apkures ierīču uzstādīšanai baznīcā S-vā. …….Aukstajās ziemas svētdienās baznīca parasti bija ne sevišķi apmeklēta, un tas arī saprotams – aukstuma dēļ. Tagad, kad būs ierīkota apkure, Lielsalacas draudzes draudze savā dievnamā varēs justies patīkami, klausoties Dieva vārdu. ……
Koncertā piedalījās Pelēkzirnis no Ainažiem un A.Ozols no Salacgrīvas ar solo dziesmām un S-vas aizsargu nod.koris V.Eidemaņa vadībā.
Ievērību sevišķi guva solisti, arī koris sniedza labāko. Jāievēro, ka koris vēl ir jauns…
Dziedājusi Liepājas operā. 1944.gada 15.oktobrī ar kuģi atstāja Liepājas ostu un nonāca Dancigā. Dzīvojusi Vācijā, bēgļu nometnēs. Dziedājusi Bīlefeldes operā, uzstājusies Ķelnes radiofonā, koncertējusi arī Anglijā, Zviedrijā. Mirusi 2006.gada 28.maijā Vācijā.
„Limbažu Vēstnesis 1937.g.30.septembrī:
Skaists ierosinājums
Svētdien, 3.oktobrī ar skolotājas Jerkinas jkdzes ierosinājumu rīkot koncertu ar saviesīgu vakaru. Sarīkojuma atlikums paredzēts salacgrīvietes Ludmilas Seppes muzikālās izglītības turpināšanai Latvijas konservatorijā.
Šai rudenī Ludmila Seppe sekmīgi izturējusi pārbaudījumus Latvijas konservatorijas dziedāšanas klasē. Lai jaunajai dziedātājai būtu iespējams izglītoties sirsnīgi ieteicams visai sabiedrībai koncertu apmeklēt, kura vokālās mākslas daļa ar dziesmām uz ārijām izpildīs pati jaunā dziedātāja.
1940.gada 5.aprīlī „Limbažu Vēstnesis”
Vērtīgs sarīkojums Salacgrīvā
Dziļi sniegos grima jaukā Otro Lieldienu diena, kad Salacgrīvas Saviesīgajā biedrībā pulcējās ļaužu simti, lai noraudzītos Ainažu – Salacgrīvas jūrmalas zvejnieku sabiedrības mājturības sekcijas sarīkoto teātra izrādi un pēc tam kopīgi pavadītu dažas stundas…..Sekoja saviesīga dzīve. Arī tur pie vietējā „Džeza” skaņām jautrās dejās nebija nevienam garlaicīgi. Varēja vēl vēlēties vairāk tautiskās dejas, bet labi bija arī tā. Bija jānovēro, ka dažam jaunietim ir jau tagad tautiskās dejas dejot šķita jauns esam…..
