Kamēr nebija pastāvīgās skolas ēkas, mācības notika vecā ķesterāta koka ēkā, kas atradās turpat, kur 1876. – 1877. g. uzcelts šis draudzes skolas nams. Tas tapis par vietējo muižnieku un draudzes saziedotiem līdzekļiem. Nams izmaksājis aptuveni 10 000 rubļu. Svētciema muižas barons K.fon Fegezaks devis ne tikai būvmateriālus, bet arī 1000 rubļus naudā. 1921.gadā draudzes skola pārtapa par vidusskolu, bet 1929.gadā – par ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas slēgšanas 1934.gadā šeit darbojās pamatskolas 3.,4.,5., un 6.klase. Pēckara gados Krasta ielas ēkā izvietojās vecākās pamatskolas klases. Vidusskola šeit atgriezusies 1956.gadā pēc ēkas pārbūves un paplašināšanas.

Skolotāja Kristīne Skujiņa:
Vidusskolas kurss pēc 6 klasīgās pamatskolas beigšanas – četrgadīgs, skaitot I klase, II klase, III klase, IV klase. Atrasti vajadzīgie skolotāji, kam algu maksā valsts, bet viss pārējais jāsarūpē vietējai pašvaldībai…
Darbs jaunajā vidusskolā nebija viegls. Trūka mācību līdzekļu, skolotāju algas dažkārt pienāca ar lielu nokavēšanos. Skolotāji nebija vietējie, un, ja nebija algas, nebija maizes. Taču gāja laiks, skola lēnām auga.
1925.gadā bija skolas 1.izlaidums – 7 jaunieši.
1926.gadā 2.izlaidums – 10 jaunieši
1927.gadā 3.izlaidums – 14 jaunieši
1928.gadā 4.izlaidums – 10 jaunieši
1929.gadā 5.izlaidums – 15 jaunieši.