Salacgrīvas pamatskolas vēstures hronikā 1937.gadā ilggadējais pamatskolas pārzinis Hugo Grasis norāda, ka ēka Nr.5 celta kā Vecsalacas pareizticīgo draudzes skola 1876. un 1877.gadā, bet skola darbojusies no 1873.gada līdz pirmajam Pasaules karam ( 1914). Pirmie skolotāji – mācītājs Dubrovins, psalmotājs Pēteris Sidaļs un Jānis Pārups. No 1923. līdz 1934.gadam draudze izrentēja telpas Salacgrīvas miestam un pilsētai vispirms miesta, tad pilsētas skolas vajadzībām. Šeit darbojās 5.un 6.klase. No jauna skolas vajadzībām ēka izmantota aptuveni no 1944.līdz 1963.gadam.
No Salacgrīvas pamatskolas vēstures hronikas 1937.gadā uzzinām, ka nams Nr.7, pēc nostāstiem, celts robežsargu virsnieku dzīvokļiem. Tādēļ tas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu kordons - dzīvojamā vai saimniecības ēka robežu vai mežu apsargāšanai. Ēku cēlusi valsts, bet materiālus devusi Fegesaka muiža Svētciemā. Skolas vajadzībām ēka izmantota no 1920.gada, bet 1921.gadā Salacgrīvas miests ēku pārņēma savā īpašumā no Valsts zemes fonda. No 1921.līdz 1934.gadam šeit darbojās pamatskolas 1.- 4.klases, bet pēc ģimnāzijas slēgšanas 1934.gadā - 1.un 2.klase. Skola šeit darbojās līdz 1951.gadam. Pēc tam tika iekārtoti dzīvokļi.1970.gados tai uzbūvēts otrais stāvs.
