Lielsalacas luterāņu baznīca atrodas Salacas labajā krastā blakus viduslaiku pilskalnam. Tā gadsimtu gaitā neskaitāmas reizes mainījusi savu izskatu, bet tā nekad nav mainījusi atrašanās vietu. Foto 20.gs.sākums.

Salacas novads ietilpa Indriķa hronikā minētajā Metsepoles novadā, kur 1205.gadā misionārs Aldobrands dibināja baznīcu.

Bīskaps Alberts 1226.gadā uzcēla pili, kur bija arī lūgšanu kapela.

1577.g. Livonijas kara laikā krievu cara Ivana Bargā karaspēks pārvērta pili drupās un sagrāva arī kapelu. Pēc tam baznīca vairākkārt celta no koka, pēdējā - mācītāja Johanesa Konrāda Burharda laikā 1777.gadā. 1855.-1856.gadā koka baznīcu pārbūvēja par mūra baznīcu.

Kā draudze Lielsalaca rakstos pirmoreiz minēta 1512.gadā.

1624.gadā Lielsalacas draudzē ietilpa Vecsalacas, Jaunsalacas(Svētciema) Ainažu un Ķirbižu muižas. Tad šeit kalpojis Joahims Jungermans - pirmais zināmais lutrerāņu mācītājs Lielsalacā.

1684.gads – vēl zināms, ka 2 jūdzes no draudzes baznīcas atradusies Sv.Andreja kapela, kur katrā trešajā svētdienā notikuši dievkalpojumi, un latviešu zemnieki vēlējušies to uzcelt no jauna.