Baltvācietis, studējis teoloģiju un filozofiju Tērbatā, Leipcigā un Gotingenā. 1876.gadā kļuvis par filozofijas doktoru. No 1890.gada – Valmieras apriņķa prāvests. No 1916.-1918.gadam atradies izsūtījumā par to, ka novadījis dievkalpojumu vācu valodā. Precējies ar Šarloti Mariju Brigitu dz. Hoeršelmani, laulībā 4 dēli un 3 meitas. Nošauts Rīgā1919.gada 26.martā.
Pirmajā rindā vidū mācītājs Mārtiņš Celmiņš. 1920- tie gadi.
Mārtiņš Celmiņš (22.11.1863. – 12.03.1936.)dzimis Lubānā. Beidzis Lubānas draudzes skolu. Rīgas pilsētas 1.ģimnāziju, studējis teoloģiju Tērbatā, iesaistījies studentu biedrībā Lettonija. Kalpojis vācu draudzēs Krievijā vairāk kā 20 gadus. Pēc atgriešanās no 1923.-1934.gadam bijis mācītājs Lielsalacas draudzē. Apglabāts Lubānas kapos. Aizrautīgi vācis folkloru – pierakstījis tautas dziesmas un buramvārdus.