Ar vārdu Lāčplēsis katrs latvietis saprot ar neikdienišķu spēku apveltītu cīnītāju, kas aizstāv vai atbrīvo savu dzimteni. 1919.gada 11.novembrī Latvijas armijas pulki atbrīvoja Rīgu, un tajā brīdī simboliski dzima Lāčplēša Kara ordenis (LKO). Kad 1920.gada 18.septembrī Satversmes sapulce apstiprināja Lāčplēša Kara ordeņa statūtus, par devīzi tika ņemti vārdi Par Latviju! Ordeņa skices un zīmējumus izgatavoja mākslinieks, brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts. Turpmākos 9 gadus notika karavīru apbalvošana.

Statūtos teikts, ka LKO piešķir …
tam, kas acīmredzamas nāves briesmas nicinādams, apzinīgi un pašaizliedzīgi briesmās un grūtībās dodoties, izdarījis savrupus un ar pilnām sekmēm izcilus varoņdarbus, kurš devis nepārprotamu un acīmredzamu labumu valsts drošības un kara panākumu ziņā.

Ordenim ir 3 šķiras. I šķiru saņēmuši 4 latvieši un 7 ārzemnieki. II šķira pasniegta 18 latviešiem un 13 ārzemniekiem. Ar III šķiras ordeņa zīmi apbalvoti 2146 karavīri. No tiem 30 ir Salacgrīvā vai tās apkārtnē dzimušie, dzīvojušie vai apglabātie LKO kavalieri. *

LKO kavalieri, kuru dzīves saistītas ar Salacgrīvu, bet kuri apbedīti citur jeb ir bez vēsts pazuduši:
Ernests Alksnis
Jānis Ampermanis
Ādolfs Bulle
Augusts Grāvītis
Roberts Grūge
Kārlis Jaunalksnis
Erasts Jirgensons
Jānis Kalniņš (ģenerālis)
Jānis Kalniņš
Alfrēds Knape
Pēteris Kolts
Felikss Krauklis
Pēteris Kolts
Jānis Kurga
Jēkabs Ķeiris
Teodors Mende
Kārlis Miķelsons
Eduards Morlats
Ernests Raņķis
Alfrēds Ronis
Hugo Rozenšteins
Helmuts Šeinpflūgs
Ernests Tomsons
Jānis Vagars
Ēriks Vikmanis
Alfrēds Zaļups
Indriķis Zariņš*

*Ziņas no biogrāfiskās vārdnīcas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. R.,1995.