1897. gadā visā jūrmalā tika uzskaitīti 572 jūras zvejnieki. No tiem 209 – Vidzemes, pārējie – Kurzemes piekrastē. Trīsreiz vairāk bija upju zvejnieku. Par zvejošanu jūrā (piekrastē) un upēs zvejniekiem vajadzēja norēķināties ar tuvējo muižu…
Jūras zvejnieku lielākās cerības uz peļņu saistījās ar veiksmi pavasara reņģu zvejā, kas ilga aptuveni līdz Jāņiem. Galvenie lomu noņēmēji bija zemnieki – ne tikai no apkārtējiem, bet arī no attāliem pagastiem. Vidzemes jūrmalas zvejnieki piedāvāja žāvētas vimbas un zušus, kurus ar garāmbraucošajiem tvaikonīšiem (tie uzturēja satiksmi starp Pērnavu un Rīgu) nogādāja patērētājiem…
Rudeņos jūrā sākās lašu un upēs nēģu zveja. Lašus zvejoja gan ar murdiem (tie jūrā nomainīja reņģu murdus, paliekot izraudzītajās vietās līdz oktobra otrajai pusei), gan ar tīkliem. Kā lašu, tā nēģu noņēmēji bija tirgotāji – starpnieki. Viņi lomus uzpirka un nogādāja pilsētās, gūstot labu peļņu.
20. gadsimta Latvijas vēsture, I sējums. R., 2000. g.