19.gs.beigās un 20.gs.sākumā laukos un mazpilsētās veidojās dažādas biedrības. Sākotnēji tās nevarēja lepoties ar cilvēku atsaucību, jo bija jāpārvar zināma lauku ļaužu atturība un jāprot ieinteresēt savā darbībā. Visu biedrību pieteikšana, apstiprināšana un darbība tika stingri reglamentēta un kontrolēta. Gubernatoram bija tiesības bez liekiem paskaidrojumiem apturēt vai slēgt jebkuru biedrību.

Biedrības dažādoja sabiedrisko dzīvi laukos un mazpilsētās. Nu regulāru iešanu uz baznīcu svētdienās, piedalīšanos kāzās, kristībās un citos godos vai arī krogu apmeklējumu, dažādoja darbošanās biedrībās vai to organizēto pasākumu apmeklēšana. Aktīvākās biedrības kā, piemēram, Saviesīgā biedrība, ugunsdzēsēji un aizsargi kopīgiem spēkiem rūpējās par 18.novembra svinībām Salacgrīvā.

Pirmā biedrība Salacgrīvā ir 1890.gada 27.janvārī dibinātā Salacgrīvas saviesīgā biedrība, kas ar pārtraukumiem darbojas līdz 1940.gada 12.oktobrim.

Visplašākās dokumentālās liecības un preses informācija atrodama pa tādām biedrībām un sabiedriskajām organizācijām Salacgrīvā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā kā Saviesīgā biedrība, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Salacas jūrmalas zvejnieku arodu biedrība, aizsargi un Lielsalacas luterāņu draudzes dāmu komiteja.